Iegājusi spicē, mani neaicināti uzrunā kāds no tiem “ielu pārdevējiem” kā es viņus dēvēju, grib kaut ko piedāvāt, bet es, staigājošs cilvēks bezspēks, beidzot ticis brīvsolī, negribu pat muti kustināt, tāpēc tā arī saku, ka neko man nevajag, bet viņš neatlaidīgi sauc nopakaļ : “Vai jums viss kārtībā? Izskatieties pārgurusi!” Acīmredzamot, viņam nav vēl bijusi pieredze ar sieviete stāvoklī, jo es knapi lieku kājas uz priekšu, lai neizskatītos pēc perētājpīles un jā, mīļais cilvēk, jums palaimējās, ka nedabūjāt virsū to visu sakāmo, ko mani hormoni gribēja pateikt, jo jau pieminētais nespēks neļāva kustināt muti. Tomēr gribējās atrūkt pretī, kas viņam pa daļu un ja netaisies mani noguldīt kādā masāžas krēslā ar simts spilveniem, tad, lai nemētājas ar saviem novērojumiem. Tomēr iegājusi labierīcībās, paskatījos uz sevi spogulī, sapratu, ka man tiešām ir vajadzīga atpūta, ieplānota, relaksējoša atpūta, kas uzpildītu baterijas.

Grūtniecība ir atbildīgs, sievietes resursus prasošs pasākums, tāpēc jārūpējas gan par fizisko, gan garīgo templi gan gaidībās, gan pēc tam, ko vienmēr esmu centusies arī darīt, tomēr slodze, iznēsājot savā ķermenī četrus bērniņus ir atstājusi nospiedumus, ar kuriem aizvien strādāju. Pēdējos 60 mēnešos, esmu bijusi 27 mēnešus stāvoklī. Mans ķermenis ir piedzemdējis jau 3 bērnus pāri 4kg katru un tūdaļ būs klāt ceturtais. Mans mugurkauls lūdzas, lai ielieku spirāli uz dzīvi, jo viņš vairs nevar šo nest. Bet vienmēr esmu sapņojusi par daudz bērniem un tā taču ir mana misija, neviens jau nesolīja, ka būs viegli un nevar būt, ka fiziskais diskomforts, kaullauzis, kāju tirpšana, un trakā kunģa dedzināšana – kas nekur nav pierādīts, bet tautā runā, ja dedzina kuņģi, bērniņam matiņi aug, un man nudien visi piedzimuši ar kārtīgu kušķi uz galvas kā apbalvojumu šai nepatīkamajai lietai, bet nu šoreiz – tas ir neizturami, jo jau vairākus mēnešus guļu gandrīz pussēdus un tikai uz viena sāna, lai mazinātu šo problēmu, tāpēc jei bogu, šis piedzims ar pliku galvu un es būšu vienīgā, kura dabūjusi gan tos matiņus, gan jēlu rīkli, gan teju kreisā sāna izgulējumus.

Labi, uzbāzīgā puiša vārdi man iesituši tomēr pa vārīgo vietu, jo tie nelaiž vaļā, riebjas, bet jaatzīst, ka viņam ir taisnība. Vēl meklēju attaisnojumus, jo man tādu ir daudz, nudien tik daudz iemeslu, kāpēc es nevaru atļauties šobrīd atrast ekstra laiku sevi palutināt, ka man sāpētu pirksti, tos uzskaitot. Visvieglāk ir nolikt sevi mazliet malā un beigt gribēt, jo taču šobrīd ir galīgi nepiemērots brīdis sev, hahaā, it kā piemērotais brīdis pats atnāktu kādreiz. Labi, ielieku šo savā sapņu pierakstā un aizmirstu.

Pēc neilga laika viss sakārtojās tā, ka bija pienākusi diena, kad dodos uz sapņoto un pelnīto atpūtu, uz Espa Riga spa procedūru. Ja no rītiem man parasti grūti pamosties, tad nedēļas pašā vidū, piecelties 6:30 Kuldīgā, lai brauktu uz Rīgu nebija necik grūti, jo zināju, ka tikšu palutināta un man to ļoti vajadzēja gan fiziski, gan emocionāli. Atvados no vīra un mazajiem bērniem, pilnīgi paļaujoties, ka viņiem būs lielisks laiks kopā.

Dodos uz spa pašā pilsētas centrā, nedēļas vidū un ļoti saulainā dienā. Lai gan man visa diena saplānota pa laikiem, jo jāizdara taču visi lielpilsētas pienākumi un darbi, spā dienu izvēlos sākt kā vienu no pirmajām lietām, lai nepazūd sajūta, ka galvenais mans dienas uzdevums ir atpūsties.

Tākā Espa Riga viesi ir aicināti ierasties stundu ātrāk, lai varētu nesteidzīgi noskaņoties atpūtai, spa centra pēdējā stāvā, baudot iespēju relaksēties termālajā kompleksā, es kā cilvēks, kuram mīļākā lieta dzīvē nav būt vienam, uzaicināju mammu un savu mīļo bērnības draudzeni sastādīt kompāniju, jo tak tik reti redzamies, ka jaapvieno patīkamais ar lietderīgo un grūti iedomāties kaut ko patīkamāku kā randiņu spa kompleksā ar saunām, tvaika pirtīm, mājīgām atpūtas telpām un galvenais – vienīgo apsildāmo āra baseinu Rīgā, kas, protams, manu milzīgo ķermeni un garu iepriecināja visvairāk.

Pēc tam devāmies pie kamīna, baudījām imunitātes stiprinošu tēju, ļāvāmies klusām pļāpām un katra gaidījām savu procedūru.

Es biju izvēlējusies Pirmsdzemdību un pēcdzemdību procedūru un pēc apraksta tā solīja mani pārvērst par citu cilvēku, vismaz uz pāris stundām. Espa Riga mājas lapā bij teikts, ka procedūra mazina muguras sāpes, galvassāpes, plecu un kakla muskuļu spriedzi, kā arī uzlabo ādas elastīgumu, un man to visu vajadzēja iespējams pat vairāk kā maizi, tāpēc to ļoti gaidīju.

Mana meistare, ļoti jauka un rūpīga, vārdā Asja, pavadīja uz procedūru kabinetu, izstāstīja visu, kas ar mani tiks darīts, noprasīja, ko vēlos, ko labāk nē. Noskaidroju, ka ēteriskās eļļas, kas man ļoti patīk, procedūrā netiks izmantotas, lai izvairītos no iespējamām kontrindikācijām. Meistare iepazīstināja ar Espa produktiem, ar ko strādās – tie bija bez smaržas, ļoti neitrāli un neuzbāzīgi, paredzēti, lai ādu pabarotu, mitrinātu un tonizētu.

Procedūra sākas ar pīlingu mugurai, es, kas pieradusi pie sausās birstes pieskāriena ikdienā, šo maigo pīlingu gandrīz nejutu, bet tas bija ļoti relaksējoši un notika nevis guļus pozā, bet man sēžot uz kušetes. Pēc tam sekoja manis labiekārtošana uz viena sāna, spilvenu salikšana zem kājām, vēdera, muguras, galvas atbalstīšana, viss, lai nejustos kā valis izskalots jūras krastā, bet teju pūciņa bezsvara stāvoklī.. un tad sākās masāža tai ķermeņa pusei, kas tuvāk debesīm, tad tā pati laime tika arī otrajai ķermeņa pusei un noslēdzošā bija sprandas un galvas masāža, kas, goda vārds, bija kaut kas vārdos neizsakāmi lielisks un lika sajūsmā murrāt pat tādam cilvēkam kā man, kas īsti nemāk priecāties par to, ka kāds grib bužināt matus, piedod, vīrs.

Pēc procedūras tieku pavadīta uz relaksācijas telpu, kur jau mani gaida mamma un draudzene, kurām acis mirdz daudz mierīgāk un tīrāk, mēs saprotamies bez vārdiem un skaidrs, ka katra ir piedzīvojusi ilgi gaidīto atpūtu. Abas manas komponjones jau laiski guļ ērtajos krēslos un bauda veselīgus našķus, tomēr es bada vadīta, izgrābju tukšu gandrīz visu cepumu trauku un iekārtojos ērti savā zvilnī. Vēl mirklis bez steigas, bez pienākumiem, un pat bez realitātes, tikai atpūta. Pēdējās grūtniecības nedēļas man parasti veeeeeeeeeelkaaaaas un arī šoreiz tas nav izņēmums, lai gan dienas sākas un beidzas daudz ātrāk, kad māja pilna ar bērniem. Tomēr apziņa, ka ļāvos sevi iepriecināt un palutināt devītajā mēnesī ir ļoti silta. Esmu pilnīgi gatava lielajam uzdevumam – dzemdībām, kas man priekšā un satikt savu vēl vienu mūža mīlestību.

Mīļās mammas, esošās, topošās – lutināsim sevi. Laimīga mamma – laimīgs bērniņš.